Artwork

内容由Latvijas Radio analītika提供。所有播客内容(包括剧集、图形和播客描述)均由 Latvijas Radio analītika 或其播客平台合作伙伴直接上传和提供。如果您认为有人在未经您许可的情况下使用您的受版权保护的作品,您可以按照此处概述的流程进行操作https://zh.player.fm/legal
Player FM -播客应用
使用Player FM应用程序离线!

SPECIĀLI NO GRUZIJAS: Vēlme atgriezties Eiropā

13:57
 
分享
 

Manage episode 354703691 series 3016676
内容由Latvijas Radio analītika提供。所有播客内容(包括剧集、图形和播客描述)均由 Latvijas Radio analītika 或其播客平台合作伙伴直接上传和提供。如果您认为有人在未经您许可的情况下使用您的受版权保护的作品,您可以按照此处概述的流程进行操作https://zh.player.fm/legal
Gruzija ir viena no Austrumu Partnerības programmas līderiem un vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES). Kā viņi paši dažkārt saka - atgriezties Eiropā. Pērn tā parakstīja Asociācijas līgumu līdz ar Ukrainu un Moldovu. Gatavojoties Austrumu partnerības samitam Rīgā, Gruzija cer uz vismaz divām lietām - vīzu liberalizācijas procesa sākumu un signālu no ES, ka Gruzija ir gaidīta kopienas saimē.
  • Gruzija piedzīvo pārmaiņas iekšpolitikā, bet eiropeisks kurss saglabājas
  • Taču Tbilisi vēlas saņemt skaidrus signālus no ES
  • Tikmēr kāds taksists rezumē tautas viedokli – Krievija nelaiž

Dalībvalstīm gan par to nav vienprātības, bet eksperti brīdina, ka Eiropas Savienībai vajadzētu spert šos soļus, jo citādi gruzīnu entuziasms var noplakt, turklāt nesnauž arī Krievija.

Tbilisi var nokļūt ar nakts vilcienu no Azerbaidžānas, kas no Baku izbrauc vakarā, bet Tbilisi ieripo nākamās dienas pusdienlaikā. Attālums ir kā no Tallinas līdz Viļņai, bet šeit ceļš vilcienā prasa 15 stundas.

Gruzija ir vienīgā no trim Austrumu partnerības valstīm Dienvidkaukāzā, kas parakstījusi Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Azerbaidžāna ietur distanci un uzvaru liek uz enerģētiku. Armēnija ir iestājusies Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.

Pēdējos gados Gruzijas politikā daudz pārmaiņu

Kopš 2009.gada, kad aizsākās Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma, Gruzijas iekšpolitikā daudz kas ir mainījies. Toreiz vēl ļoti svaigā atmiņā bija 2008.gada augsta Krievijas - Gruzijas karš, pēc kura Maskava atzina separātisko teritoriju - Abhāzijas un Dienvidosetijas - neatkarību. Prezidents bija Mihails Saakašvili, kas pēc Rožu revolūcijas bija nostādījis Gruziju uz stingra eiroatlantiskās integrācijas ceļa.

Bet 2012.gadā uz politiskās skatuves kāpa miljardieris Bidzina Ivanišvili ar partiju koalīciju „Gruzijas sapnis”, un galvenā tēma priekšvēlēšanu kampaņā bija „pret Saakašvili”, kuru oponenti apsūdzēja par autoritāru valdīšanas stilu. Ivanišvili kļuva par premjeru. Gadu vēlāk par prezidentu tika ievēlēts Ivanišvili atbalstītais Giorgijs Margvelašvili. Kopš tā laika Ivanišvili - bagātākais cilvēks Gruzijā, kurš savu kapitālu uzaudzēja Krievijā, - no politiskās skatuves oficiāli aizgājis. Tomēr no aizkulisēm praktiski tieši viņam ir galvenā ietekme uz valdības darbu, norāda eksperti.

Neskatoties uz iekšējiem politikas līkločiem un valdības maiņām, Gruzijas ārpolitikas kurss nav mainījies. Tbilisi joprojām stingri raugās Rietumu virzienā.

Atvērtās sabiedrības fonda Gruzijā Eiropas Savienības lietu analītiķis Vano Čikvadze stāsta, ka „nav daudz lietu, kur sabiedrībā ir vienprātība, Gruzijas sabiedrība un politiskie spēlētāji ir ļoti polarizēti”.

“Bet ir vismaz viena lieta, kur visi vai vairākums ir vienisprātis - ka Gruzijai jādodas Eiropas Savienības un NATO virzienā,” norāda Čikvadze.

Gruzija, līdz ar Ukrainu un Moldovu, ir tās trīs Austrumu partnerības valstis, kas ir parakstījušās Asociācijas līgumu un brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Galvenās sadarbības jomas ir lauksaimniecība un lauku attīstība, valsts sektora un tieslietu sistēmas reformas. Tieši tieslietu sistēma ir joma, kur, saskaņā ar ekspertu teikto, vēl ir daudz darāmā. Arī Eiropas Savienība ir paudusi bažas tieši attiecībā uz tieslietām, brīdinot tagadējo valdību neizmantot tiesu sistēmu, lai politisku iemeslu dēļ vērstos pret bijušās varas amatpersonām, tostarp bijušo prezidentu Saakašvili, kuru esošā valdība vēlas tiesāt, ja viņš atgriezīsies valstī.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienība Gruziju vērtē kā vienu Austrumu partnerības programmas līderēm.

Eiropas Savienības delegācijas Tbilisi preses nodaļas vadītājs Radoslavs Darksis stāsta, ka 2009.gadā, kad sākās Austrumu partnerības programma, Eiropas Savienībai bija ļoti svarīgi, lai pie tās austrumu robežām būtu stabilitāte, laba pārvaldība, miers un attīstība.

“Gruzija jau no paša sākuma kļuva par ļoti aktīvu Eiropas Savienības partneri Austrumu partnerības ietvaros. Tā kļuva par līderi šajā programmā. Un tas nav mainījies. Asociācijas līgums ir nozīmīgs atskaites punkts mūsu sadarbībā, kas parāda, cik ļoti tā ir augusi šajos gados. Vēl viena nozīmīga daļa, runājot par kopīgo drošības un aizsardzības politiku, ir Gruzijas lēmums piedalīties divās Eiropas Savienības misijās Mali un Centrālāfrikas Republikā,” stāsta Darksis.

Asociācijas līgumu ar Gruziju visas Eiropas Savienības valstis vēl nav ratificējušas. Līgums par brīvo tirdzniecību provizoriski stājās spēkā pērn septembrī. Tas prasīs vēl daudzas nebūt ne vieglas reformas, piemēram, pārtikas drošības standartos.

Samits, vīzas un Eiropas perspektīva

Tomēr, tuvojoties Austrumu partnerības samitam Rīgā, aktuālais jautājums ir par vīzu režīma atvieglošanu. Moldovai ar Eiropas Savienību jau ir bezvīzu režīms, un tādu grib arī Tbilisi.

Pirms Rīgas samita Brisele publicēs novērtējumu, vai Gruzija ir izpildījusi prasības, lai sāktu vīzu liberalizācijas procesu. Ja ekspertu vērtējums būs pozitīvs, tad politisks lēmums būs jāpieņem 28 Eiropas Savienības valstīm. Tomēr tām nav vienprātības un nav skaidrs, vai Rīgā tiks dota zaļā gaisma, uz ko cer Tbilisi.

Zaļās gaismas iedegšana ir nozīmīga vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Gruzija norāda, ka ir daudz darījusi, lai izpildītu nepieciešamās prasības, ka tā ietur stigri rietumniecisku kursu, un Tbilisi cer uz vīzu režīmu atvieglošanu. Bet tā nepiešķiršana sabiedrībā var izraisīt neapmierinātību un vilšanos. Par to brīdina politoloģijas profesors Tbilisi Valsts universitātē Kornēlijs Kakačia, uzverot, ka tas ir svarīgi arī Gruzijas attiecībās ar Krieviju.

Domnīcas „Gruzijas politikas institūts” vadītājs norāda, ka sabiedrība pārliecinoši atbalsta eiroatlantiskās integrācijas kursu, bet, ja Gruzijai netiks dota eiroatlantiskā perspektīva, Maskava to var izmantot, lai mainītu gruzīnu attieksmi pret Eiropas Savienību un NATO.

„Vīzu liberalizācija vairāk ir svarīga politiski un psiholoģiski. Jo tā būs vēl viena zīme Krievijai, ka Gruzija ir ļoti nopietna par izvēlēto ceļu un no tā neatkāpsies,” saka Kakačia.

“Krievija joprojām domā, ka var mainīt Gruzijas sabiedrības viedokli, to padarīt prokrieviskāku. Tādēļ viņi šeit atbalsta prokrieviskas nevalstiskās organizācijas. Piemēram, martā šeit bija universitāšu izstāde, kurā bija arī Krievijas universitātes. Viņi piedāvāja gruzīnu studentiem tur mācīties par brīvu, vienā no labākajām Krievijas universitātēm. Ja nemāki krievu valodu, tad piedāvās bezmaksas nodarbības. Viņi mēģina kaut kādā veidā mainīt sabiedrības viedokli, īpaši jauniešu vidū, kas ir ļoti proeiropeiski,” skaidro Kakačia.

Kakačia arī norāda, ka Dienvidkaukāza reģions ir sašķelts. Un Gruzija politiski cenšas distancēties no Azerbaidžānas un Armēnijas, jo nevēlas gaidīt, kad abas naidīgās kaimiņvalstis atrisinās Kalnu Karabahas problēmu.

„Tādēļ gruzīni tagad sevi mēģina piesaistīt pie Moldovas, Ukrainas un Melnās jūras, ne ar Dienvidkaukāzu. Līdzīga lieta notiek ar Armēniju, ka jau kļuvusi par Eirāzijas Savienības locekli. Un Azerbaidžāna spēlē pati savu spēli. Līdz ar to Dienvidkaukāza reģions pamatā jau ir cietis neveiksmi. Eiropas Savienība to zina. Un viņiem vajadzētu mainīt savu politiku. Pēdējos 20 gadus viņi mēģinājuši veicināt reģionālo sadarbību. Bet tagad viņi redz, ka šī reģionālā sadarbība Kaukāzā nestrādā. Tās nav Baltijas valstis, kur jums bija solidaritāte un līdzīga orientācija ārlietās. Šeit ir dažādas attieksmes, un Eiropas Savienībai uz to ir jāreaģē,” uzsver politologs.

Viņš norāda, ka tādēļ Eiropas Savienībai ir jāizdara izvēle un jāpieņem stratēģisks lēmums, ka kopiena nevar izturēties pret Asociācijas līgumu parakstījušajām Gruziju, Moldovu un Ukrainu tādā pašā veidā kā, piemēram, pret Maroku un Tunisiju. Šīs trīs valstis kopā kaut kādā ziņā ir jāuztver kā atsevišķā kategorijā esošas, nekā Azerbaidžāna, Armēnija un Baltkrievija, kas arī ir Austrumu partnerībā, bet izvēlējušās citādus ceļus. Gruzijai ir vajadzīga Eiropas perspektīva, kas vēl nav skaidri dota, norāda Kakačia.

To, ka Gruzijas mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā, apstiprina arī Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Gigi Gigiadze, norādot, ka Tbilisi ļoti intensīvi gatavojas Rīgas samitam.

„Mēs sagaidām, ka asociētās valstis, šīs trīs valstis, saņems ļoti skaidru vēsti no Eiropas Savienības, ka mūsu sadarbības ar kopienu gala mērķis būs mūsu integrācija Eiropas Savienībā. Mēs ļoti ceram, ka tas tiks skaidri paziņots, ka Gruzija, Moldova un Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm,” Gigiadze.

Šajā ziņā Eiropas Savienība ir ļoti piesardzīga. Kaut Eiropas Savienības pārstāvis Tbilisi Darksis norāda, ka Asociācijas līgums ir tikai sākums, viņš atzīst, ka uz jautājumu, vai Gruzija reiz pievienosies blokam, diemžēl nav tiešas atbildes.

“Ir pārāk daudz faktoru, pārāk daudz mainīgu apstākļu šajā apkaimē, īpaši ņemot vērā politisko situāciju reģionā,” saka Darksis.

Tuvojoties Rīgas samitam, Eiropas Savienība deklarējusi, ka katra no sešām Austrumu partnerības valstīm var izvēlēties savu tempu, kādā vēlas attīstīt savas attiecības ar kopienu.

Gruzijā pēc Asociācijas līguma parakstīšanas „temps ir uzņemts ļoti straujš”, norāda Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele. Viņa stāsta, ka ir veiktas ļoti lielas reformas. Ne bez kļūdām, „bet nekļūdās tikai tas, kas neko dara”, piebilst vēstniece. Arī viņa atzīmē, ka attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Savienību ir milzīgs sabiedrības atbalsts, paužot, ka to nevajadzētu pazaudēt.

„Jo Gruzija šobrīd strādā smagi. Varbūt ne vienmēr ir uzvaras katram padarītajam darbam, bet sabiedrības atbalsts vienalga ir milzīgs. Tie ir 75-80%, ar ko mēs savulaik, Latvija, nevarējām palepoties, ka būtu bijis tādas atbalsts Eiropas Savienībai,” norada Elita Gavele.

“Te varbūt to nosaka tas, ka tomēr atmiņā 2008.gada augusta karš, un it īpaši tagad, redzot, ko dara Krievija, netoleranti izturoties pret saviem kaimiņiem. Atceroties 2008.gada karu, varbūt tiešām gruzīnu vēlme ir pēc iespējas ātrāk atkal apvienoties ar Eiropas saimi. Atgriezties Eiropā, kā viņi saka. Varbūt atgriežas ne fiziski Eiropā, bet atgriezās ar savu mentalitāti, ar vēsturi, ar kultūru. Viņi vienmēr uzsver, ka viņi ir daļa no Eiropas civilizācijas,” norāda Gavele.

Iedzīvotāju viedoklis: Krievija nelaiž

Taksists Giorgijs dienišķo maizi Tbilisi pelna pabružātā, gaiši zilas krāsas „Opel” mašīnā. Taksistiem parasti ir ko teikt par dažādām tēmām, un Giorgijam - arī par Eiropas Savienību un NATO

„Saka, ka durvis atvērtas, bet nelaiž. Un nelaidīs. Latvija, Lietuva - tā ir cita lieta. Bet šis ir Kaukāzs - Krievija nelaiž Kaukāzu. Lūk, skaties, kāds karš notiek Ukrainā. Arī mūsu teritorijas paņēma. Un Putina reitings iet uz augšu. Viņiem cik jau pašiem ir teritorijas, lūk, šitik - pietiek! Kāpēc vēl iet turp, kāpēc šurp? Kāpēc Ukraina?” vaicā Giorgijs.

Viņš pievēršas arī tam, ka Gruzijas ekonomika šobrīd piedzīvo grūtus laikus, nacionālās valūtas lari vērtībai turpinot kristies. Giorgijam nav ticības arī aiz šī brīža valdības stāvošajam miljardieriem, bijušajam premjeram Ivanišvili.

„Ļoti grūti mums. Darba nav, cenas aug. Jaunatne grib no šejienes aizbēgt vai uz Eiropu, vai Krieviju, lai kaut kā nebūt... darba nav, brāl’, ļoti grūti. Un ko Ivanišvili? Viņam ir miljardi pašam sev, viņš tev nedos,” saka taksists.

Giorgijam šaubas arī par valdības plāniem pēc pāris gadiem atsākt automašīnu tehniskās apskates - tā ir vēl viena reforma, lai piemērotos Eiropas Savienības standartiem. Tehniskās apskates, nākot pie varas, pārtrauca Saakašvili, paziņojot, ka šajā sektorā plauks korupcija, pie kuras izravēšanas viņš bija ķēries. Kādas tieši būs prasības, pagaidām nav skaidrs, bet valdība solījusi ņemt vērā ekonomikas realitātes.

„Infrastruktūras nav, nekā nav. Ceļu nav. Ja ej tehnisko apskati, pirmkārt, vajag pārdot kvalitatīvu benzīnu, lai mana mašīna labi strādātu. Mums Gruzijā šeit ir gandrīz miljons mašīnu. Es dzirdēju radio. Gandrīz miljons automašīnu. 80% ir vismaz 15 gadus vecas. Nu, tā kā mana, piemēram, veca jau, jā. 80% mašīnu ir vecas. Tāda dzīve,” nosaka taksists.

Gruzijas ceļš uz mērķi vēl ir garš, un tas nebūs viegls. Tomēr mērķis ir nosprausts. Un, kā norāda eksperti, tālākais ceļa gājums būs atkarīgs gan no pašas Gruzijas, gan no Eiropas Savienības attieksmes.

  continue reading

58集单集

Artwork
icon分享
 
Manage episode 354703691 series 3016676
内容由Latvijas Radio analītika提供。所有播客内容(包括剧集、图形和播客描述)均由 Latvijas Radio analītika 或其播客平台合作伙伴直接上传和提供。如果您认为有人在未经您许可的情况下使用您的受版权保护的作品,您可以按照此处概述的流程进行操作https://zh.player.fm/legal
Gruzija ir viena no Austrumu Partnerības programmas līderiem un vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES). Kā viņi paši dažkārt saka - atgriezties Eiropā. Pērn tā parakstīja Asociācijas līgumu līdz ar Ukrainu un Moldovu. Gatavojoties Austrumu partnerības samitam Rīgā, Gruzija cer uz vismaz divām lietām - vīzu liberalizācijas procesa sākumu un signālu no ES, ka Gruzija ir gaidīta kopienas saimē.
  • Gruzija piedzīvo pārmaiņas iekšpolitikā, bet eiropeisks kurss saglabājas
  • Taču Tbilisi vēlas saņemt skaidrus signālus no ES
  • Tikmēr kāds taksists rezumē tautas viedokli – Krievija nelaiž

Dalībvalstīm gan par to nav vienprātības, bet eksperti brīdina, ka Eiropas Savienībai vajadzētu spert šos soļus, jo citādi gruzīnu entuziasms var noplakt, turklāt nesnauž arī Krievija.

Tbilisi var nokļūt ar nakts vilcienu no Azerbaidžānas, kas no Baku izbrauc vakarā, bet Tbilisi ieripo nākamās dienas pusdienlaikā. Attālums ir kā no Tallinas līdz Viļņai, bet šeit ceļš vilcienā prasa 15 stundas.

Gruzija ir vienīgā no trim Austrumu partnerības valstīm Dienvidkaukāzā, kas parakstījusi Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Azerbaidžāna ietur distanci un uzvaru liek uz enerģētiku. Armēnija ir iestājusies Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.

Pēdējos gados Gruzijas politikā daudz pārmaiņu

Kopš 2009.gada, kad aizsākās Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma, Gruzijas iekšpolitikā daudz kas ir mainījies. Toreiz vēl ļoti svaigā atmiņā bija 2008.gada augsta Krievijas - Gruzijas karš, pēc kura Maskava atzina separātisko teritoriju - Abhāzijas un Dienvidosetijas - neatkarību. Prezidents bija Mihails Saakašvili, kas pēc Rožu revolūcijas bija nostādījis Gruziju uz stingra eiroatlantiskās integrācijas ceļa.

Bet 2012.gadā uz politiskās skatuves kāpa miljardieris Bidzina Ivanišvili ar partiju koalīciju „Gruzijas sapnis”, un galvenā tēma priekšvēlēšanu kampaņā bija „pret Saakašvili”, kuru oponenti apsūdzēja par autoritāru valdīšanas stilu. Ivanišvili kļuva par premjeru. Gadu vēlāk par prezidentu tika ievēlēts Ivanišvili atbalstītais Giorgijs Margvelašvili. Kopš tā laika Ivanišvili - bagātākais cilvēks Gruzijā, kurš savu kapitālu uzaudzēja Krievijā, - no politiskās skatuves oficiāli aizgājis. Tomēr no aizkulisēm praktiski tieši viņam ir galvenā ietekme uz valdības darbu, norāda eksperti.

Neskatoties uz iekšējiem politikas līkločiem un valdības maiņām, Gruzijas ārpolitikas kurss nav mainījies. Tbilisi joprojām stingri raugās Rietumu virzienā.

Atvērtās sabiedrības fonda Gruzijā Eiropas Savienības lietu analītiķis Vano Čikvadze stāsta, ka „nav daudz lietu, kur sabiedrībā ir vienprātība, Gruzijas sabiedrība un politiskie spēlētāji ir ļoti polarizēti”.

“Bet ir vismaz viena lieta, kur visi vai vairākums ir vienisprātis - ka Gruzijai jādodas Eiropas Savienības un NATO virzienā,” norāda Čikvadze.

Gruzija, līdz ar Ukrainu un Moldovu, ir tās trīs Austrumu partnerības valstis, kas ir parakstījušās Asociācijas līgumu un brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Galvenās sadarbības jomas ir lauksaimniecība un lauku attīstība, valsts sektora un tieslietu sistēmas reformas. Tieši tieslietu sistēma ir joma, kur, saskaņā ar ekspertu teikto, vēl ir daudz darāmā. Arī Eiropas Savienība ir paudusi bažas tieši attiecībā uz tieslietām, brīdinot tagadējo valdību neizmantot tiesu sistēmu, lai politisku iemeslu dēļ vērstos pret bijušās varas amatpersonām, tostarp bijušo prezidentu Saakašvili, kuru esošā valdība vēlas tiesāt, ja viņš atgriezīsies valstī.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienība Gruziju vērtē kā vienu Austrumu partnerības programmas līderēm.

Eiropas Savienības delegācijas Tbilisi preses nodaļas vadītājs Radoslavs Darksis stāsta, ka 2009.gadā, kad sākās Austrumu partnerības programma, Eiropas Savienībai bija ļoti svarīgi, lai pie tās austrumu robežām būtu stabilitāte, laba pārvaldība, miers un attīstība.

“Gruzija jau no paša sākuma kļuva par ļoti aktīvu Eiropas Savienības partneri Austrumu partnerības ietvaros. Tā kļuva par līderi šajā programmā. Un tas nav mainījies. Asociācijas līgums ir nozīmīgs atskaites punkts mūsu sadarbībā, kas parāda, cik ļoti tā ir augusi šajos gados. Vēl viena nozīmīga daļa, runājot par kopīgo drošības un aizsardzības politiku, ir Gruzijas lēmums piedalīties divās Eiropas Savienības misijās Mali un Centrālāfrikas Republikā,” stāsta Darksis.

Asociācijas līgumu ar Gruziju visas Eiropas Savienības valstis vēl nav ratificējušas. Līgums par brīvo tirdzniecību provizoriski stājās spēkā pērn septembrī. Tas prasīs vēl daudzas nebūt ne vieglas reformas, piemēram, pārtikas drošības standartos.

Samits, vīzas un Eiropas perspektīva

Tomēr, tuvojoties Austrumu partnerības samitam Rīgā, aktuālais jautājums ir par vīzu režīma atvieglošanu. Moldovai ar Eiropas Savienību jau ir bezvīzu režīms, un tādu grib arī Tbilisi.

Pirms Rīgas samita Brisele publicēs novērtējumu, vai Gruzija ir izpildījusi prasības, lai sāktu vīzu liberalizācijas procesu. Ja ekspertu vērtējums būs pozitīvs, tad politisks lēmums būs jāpieņem 28 Eiropas Savienības valstīm. Tomēr tām nav vienprātības un nav skaidrs, vai Rīgā tiks dota zaļā gaisma, uz ko cer Tbilisi.

Zaļās gaismas iedegšana ir nozīmīga vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Gruzija norāda, ka ir daudz darījusi, lai izpildītu nepieciešamās prasības, ka tā ietur stigri rietumniecisku kursu, un Tbilisi cer uz vīzu režīmu atvieglošanu. Bet tā nepiešķiršana sabiedrībā var izraisīt neapmierinātību un vilšanos. Par to brīdina politoloģijas profesors Tbilisi Valsts universitātē Kornēlijs Kakačia, uzverot, ka tas ir svarīgi arī Gruzijas attiecībās ar Krieviju.

Domnīcas „Gruzijas politikas institūts” vadītājs norāda, ka sabiedrība pārliecinoši atbalsta eiroatlantiskās integrācijas kursu, bet, ja Gruzijai netiks dota eiroatlantiskā perspektīva, Maskava to var izmantot, lai mainītu gruzīnu attieksmi pret Eiropas Savienību un NATO.

„Vīzu liberalizācija vairāk ir svarīga politiski un psiholoģiski. Jo tā būs vēl viena zīme Krievijai, ka Gruzija ir ļoti nopietna par izvēlēto ceļu un no tā neatkāpsies,” saka Kakačia.

“Krievija joprojām domā, ka var mainīt Gruzijas sabiedrības viedokli, to padarīt prokrieviskāku. Tādēļ viņi šeit atbalsta prokrieviskas nevalstiskās organizācijas. Piemēram, martā šeit bija universitāšu izstāde, kurā bija arī Krievijas universitātes. Viņi piedāvāja gruzīnu studentiem tur mācīties par brīvu, vienā no labākajām Krievijas universitātēm. Ja nemāki krievu valodu, tad piedāvās bezmaksas nodarbības. Viņi mēģina kaut kādā veidā mainīt sabiedrības viedokli, īpaši jauniešu vidū, kas ir ļoti proeiropeiski,” skaidro Kakačia.

Kakačia arī norāda, ka Dienvidkaukāza reģions ir sašķelts. Un Gruzija politiski cenšas distancēties no Azerbaidžānas un Armēnijas, jo nevēlas gaidīt, kad abas naidīgās kaimiņvalstis atrisinās Kalnu Karabahas problēmu.

„Tādēļ gruzīni tagad sevi mēģina piesaistīt pie Moldovas, Ukrainas un Melnās jūras, ne ar Dienvidkaukāzu. Līdzīga lieta notiek ar Armēniju, ka jau kļuvusi par Eirāzijas Savienības locekli. Un Azerbaidžāna spēlē pati savu spēli. Līdz ar to Dienvidkaukāza reģions pamatā jau ir cietis neveiksmi. Eiropas Savienība to zina. Un viņiem vajadzētu mainīt savu politiku. Pēdējos 20 gadus viņi mēģinājuši veicināt reģionālo sadarbību. Bet tagad viņi redz, ka šī reģionālā sadarbība Kaukāzā nestrādā. Tās nav Baltijas valstis, kur jums bija solidaritāte un līdzīga orientācija ārlietās. Šeit ir dažādas attieksmes, un Eiropas Savienībai uz to ir jāreaģē,” uzsver politologs.

Viņš norāda, ka tādēļ Eiropas Savienībai ir jāizdara izvēle un jāpieņem stratēģisks lēmums, ka kopiena nevar izturēties pret Asociācijas līgumu parakstījušajām Gruziju, Moldovu un Ukrainu tādā pašā veidā kā, piemēram, pret Maroku un Tunisiju. Šīs trīs valstis kopā kaut kādā ziņā ir jāuztver kā atsevišķā kategorijā esošas, nekā Azerbaidžāna, Armēnija un Baltkrievija, kas arī ir Austrumu partnerībā, bet izvēlējušās citādus ceļus. Gruzijai ir vajadzīga Eiropas perspektīva, kas vēl nav skaidri dota, norāda Kakačia.

To, ka Gruzijas mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā, apstiprina arī Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Gigi Gigiadze, norādot, ka Tbilisi ļoti intensīvi gatavojas Rīgas samitam.

„Mēs sagaidām, ka asociētās valstis, šīs trīs valstis, saņems ļoti skaidru vēsti no Eiropas Savienības, ka mūsu sadarbības ar kopienu gala mērķis būs mūsu integrācija Eiropas Savienībā. Mēs ļoti ceram, ka tas tiks skaidri paziņots, ka Gruzija, Moldova un Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm,” Gigiadze.

Šajā ziņā Eiropas Savienība ir ļoti piesardzīga. Kaut Eiropas Savienības pārstāvis Tbilisi Darksis norāda, ka Asociācijas līgums ir tikai sākums, viņš atzīst, ka uz jautājumu, vai Gruzija reiz pievienosies blokam, diemžēl nav tiešas atbildes.

“Ir pārāk daudz faktoru, pārāk daudz mainīgu apstākļu šajā apkaimē, īpaši ņemot vērā politisko situāciju reģionā,” saka Darksis.

Tuvojoties Rīgas samitam, Eiropas Savienība deklarējusi, ka katra no sešām Austrumu partnerības valstīm var izvēlēties savu tempu, kādā vēlas attīstīt savas attiecības ar kopienu.

Gruzijā pēc Asociācijas līguma parakstīšanas „temps ir uzņemts ļoti straujš”, norāda Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele. Viņa stāsta, ka ir veiktas ļoti lielas reformas. Ne bez kļūdām, „bet nekļūdās tikai tas, kas neko dara”, piebilst vēstniece. Arī viņa atzīmē, ka attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Savienību ir milzīgs sabiedrības atbalsts, paužot, ka to nevajadzētu pazaudēt.

„Jo Gruzija šobrīd strādā smagi. Varbūt ne vienmēr ir uzvaras katram padarītajam darbam, bet sabiedrības atbalsts vienalga ir milzīgs. Tie ir 75-80%, ar ko mēs savulaik, Latvija, nevarējām palepoties, ka būtu bijis tādas atbalsts Eiropas Savienībai,” norada Elita Gavele.

“Te varbūt to nosaka tas, ka tomēr atmiņā 2008.gada augusta karš, un it īpaši tagad, redzot, ko dara Krievija, netoleranti izturoties pret saviem kaimiņiem. Atceroties 2008.gada karu, varbūt tiešām gruzīnu vēlme ir pēc iespējas ātrāk atkal apvienoties ar Eiropas saimi. Atgriezties Eiropā, kā viņi saka. Varbūt atgriežas ne fiziski Eiropā, bet atgriezās ar savu mentalitāti, ar vēsturi, ar kultūru. Viņi vienmēr uzsver, ka viņi ir daļa no Eiropas civilizācijas,” norāda Gavele.

Iedzīvotāju viedoklis: Krievija nelaiž

Taksists Giorgijs dienišķo maizi Tbilisi pelna pabružātā, gaiši zilas krāsas „Opel” mašīnā. Taksistiem parasti ir ko teikt par dažādām tēmām, un Giorgijam - arī par Eiropas Savienību un NATO

„Saka, ka durvis atvērtas, bet nelaiž. Un nelaidīs. Latvija, Lietuva - tā ir cita lieta. Bet šis ir Kaukāzs - Krievija nelaiž Kaukāzu. Lūk, skaties, kāds karš notiek Ukrainā. Arī mūsu teritorijas paņēma. Un Putina reitings iet uz augšu. Viņiem cik jau pašiem ir teritorijas, lūk, šitik - pietiek! Kāpēc vēl iet turp, kāpēc šurp? Kāpēc Ukraina?” vaicā Giorgijs.

Viņš pievēršas arī tam, ka Gruzijas ekonomika šobrīd piedzīvo grūtus laikus, nacionālās valūtas lari vērtībai turpinot kristies. Giorgijam nav ticības arī aiz šī brīža valdības stāvošajam miljardieriem, bijušajam premjeram Ivanišvili.

„Ļoti grūti mums. Darba nav, cenas aug. Jaunatne grib no šejienes aizbēgt vai uz Eiropu, vai Krieviju, lai kaut kā nebūt... darba nav, brāl’, ļoti grūti. Un ko Ivanišvili? Viņam ir miljardi pašam sev, viņš tev nedos,” saka taksists.

Giorgijam šaubas arī par valdības plāniem pēc pāris gadiem atsākt automašīnu tehniskās apskates - tā ir vēl viena reforma, lai piemērotos Eiropas Savienības standartiem. Tehniskās apskates, nākot pie varas, pārtrauca Saakašvili, paziņojot, ka šajā sektorā plauks korupcija, pie kuras izravēšanas viņš bija ķēries. Kādas tieši būs prasības, pagaidām nav skaidrs, bet valdība solījusi ņemt vērā ekonomikas realitātes.

„Infrastruktūras nav, nekā nav. Ceļu nav. Ja ej tehnisko apskati, pirmkārt, vajag pārdot kvalitatīvu benzīnu, lai mana mašīna labi strādātu. Mums Gruzijā šeit ir gandrīz miljons mašīnu. Es dzirdēju radio. Gandrīz miljons automašīnu. 80% ir vismaz 15 gadus vecas. Nu, tā kā mana, piemēram, veca jau, jā. 80% mašīnu ir vecas. Tāda dzīve,” nosaka taksists.

Gruzijas ceļš uz mērķi vēl ir garš, un tas nebūs viegls. Tomēr mērķis ir nosprausts. Un, kā norāda eksperti, tālākais ceļa gājums būs atkarīgs gan no pašas Gruzijas, gan no Eiropas Savienības attieksmes.

  continue reading

58集单集

所有剧集

×
 
Loading …

欢迎使用Player FM

Player FM正在网上搜索高质量的播客,以便您现在享受。它是最好的播客应用程序,适用于安卓、iPhone和网络。注册以跨设备同步订阅。

 

快速参考指南